Tirgus kultūra Latvijā: attīstības iespējas un perspektīvas

Latvijā tirgus kultūra ir būtiska vietējo kopienu un uzņēmējdarbības attīstības sastāvdaļa. Horizon 2020 projekta IN-HABIT rīkotais pasākums “Tirgus kultūra un sadarbība Rīgas reģionā”, kas norisinājās Siguldā 21. februārī, izgaismoja gan veiksmīgus piemērus, gan dažādus izaicinājumus, ar kuriem saskaras tirgi un to organizētāji. Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs un projekta IN-HABIT eksperts Rūdolfs Cimdiņš dalījās savā skatījumā par Latvijas tirgu kultūru un tās nākotnes attīstību.

Rūdolfs Cimdiņš uzsver, ka Rīgas plānošanas reģions aptver gan galvaspilsētu, gan tās apkārtni, un, lai gan Rīgā tirgus kultūra ir stabila un iesakņojusies, Pierīgas jaunajās pilsētās, piemēram, Ķekavā, Ādažos un Mārupē, pastāvīgu tirgu attīstība īsti nenotiek, kaut arī pieprasījums ir redzams. “Drīzāk notiek tematiski un sezonāli pop-up tirdziņi, bet iedzīvotāju skaits Pierīgā, kas aizvien palielinās, būtu pietiekams arī stacionāriem tirgiem,” skaidro Rūdolfs Cimdiņš. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem Rīgā ir Āgenskalna tirgus, kas pilda ne tikai tradicionālo tirgus funkciju, bet kļuvis par kopienas centru, kultūras telpu un satikšanās vietu. “Tirgus vairs nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir satikšanās punkts, vieta radošām izpausmēm un sociālajai mijiedarbībai,” norāda Rūdolfs. Tāpat pasākumā tika akcentēta Siguldas tirgus pieredze ka, lai tirgus varētu attīstīties, nepieciešama pašvaldību aktīva iesaiste un ilgtermiņa plānošana.

Runājot par pašvaldību atbalstu, situācija Latvijā ir dažāda. Ir pašvaldības, kas aktīvi veicina uzņēmējdarbību un teritorijas attīstību, bet ir arī tādas, kas vairāk klausās, taču pašas vēl neko nedara. Pašvaldību loma sākas ar teritorijas plānošanu un publiskās ārtelpas attīstību, kamēr finansiālais atbalsts ir svarīgs, taču sekundārs. Rūdolfs piebilst, ka viss sākas ar iniciatīvu un vēlmi kaut ko darīt. Siguldas tirgus ir labs piemērs tam, kā pašvaldība var veicināt tirgus attīstību. Šajā pilsētā pašvaldība ir iesaistīta ne tikai infrastruktūras nodrošināšanā, bet arī aktīvi sadarbojas ar tirgus organizatoriem un tirgotājiem, palīdzot rast labākos risinājumus uzņēmējdarbības attīstībai.

Viens no spilgtākajiem labās prakses piemēriem Latvijā ir IN-HABIT projektā iesaistītais Āgenskalna tirgus. R. Cimdiņš: “Āgenskalna tirgus ir veiksmīgs stāsts gan no infrastruktūras viedokļa, gan kā apkaimes centra piemērs.” Tirgus ne tikai nodrošina tirdzniecības iespējas, bet dažādus kultūras pasākumus, kopīgas interaktīvas darbošanās, meistarklases, ekskursijas un citas aktivitātes, kas vieno tirgus apmeklētājus un veido kopienas centru. “Es gribētu izcelt trīs lietas, kas, manuprāt, ir svarīgas veiksmīgai tirgus attīstībai: infrastruktūra, apkaimes centra loma un dažāda veida radošās izpausmes. Tās kopā veido lielo bildi,” norāda Rūdolfs.

Lai veicinātu vietējo tirgu attīstību, svarīga ne tikai pašvaldību, bet arī sabiedrības iesaiste. Viena no pasākuma dalībniecēm, mājražotāju tirgus “Mālpils iedvesmo” dibinātāja, dalījās ar savu pieredzi, parādot, ka vietējā iniciatīva un aktīva tirgus popularizēšana ir atslēga veiksmīgai attīstībai. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, tirgus organizētājiem un pašvaldībām ir jāstrādā kopā, radot vidi, kas ir pieejama dažādām sabiedrības grupām. Nākotnē tirgu attīstība, visticamāk, būs cieši saistīta ar funkcionālo teritoriju plānošanu, kas nozīmē, ka atbalsts tiks sniegts ne tikai konkrētām vietām, bet arī plašākam reģionam. “Skatoties uz Siguldas tirgus piemēru, ja plānota uzņēmējdarbības atbalsta programma, tā jāattiecina ne tikai uz pašu centru, bet arī uz plašāku teritoriju,” skaidro Rūdolfs.

Pasākums Siguldā parādīja, ka Latvijā tirgus kultūras attīstībā ir gan veiksmes stāsti, gan sarežģījumi, kas traucē dažādiem procesiem. Lai gan tirgi joprojām ir nozīmīgi kopienu centri, Pierīgas pilsētās ir potenciāls izveidot pastāvīgus tirgus, jo iedzīvotāju skaits arvien palielinās un būtu pietiekams pieprasījums. Rūdolfs Cimdiņš stāsta, ka, lai šo sajūtu un attīstības impulsu noturētu, ir svarīgi regulāri organizēt šādus pasākumus un turpināt darbu pie kopīgas vīzijas par Latvijas tirgu nākotni. Siguldā notikušais pasākums bija vēl viens solis uz priekšu tirgus kultūras stiprināšanā, un cerams, ka nākotnē sekos vēl ciešāka sadarbība starp tirgus organizatoriem, pašvaldībām un sabiedrību.

Attēli: Viktorija Maško