Pētnieki izvērtē Āgenskalna tirgū ieviesto In-Habit risinājumu līdzšinējo ietekmi

Pētnieki izvērtē Āgenskalna tirgū ieviesto In-Habit risinājumu līdzšinējo ietekmi

Ir pagājuši četri gadi kopš IN-HABIT projekta sākuma Rīgā un Āgenskalna apkaimē. Pateicoties šai partnerībai, Āgenskalna tirgū un apkaimes apkārtnē tikušas ieviestas vairākas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan infrastruktūras uzlabojumos, gan plašā pasākumu un aktivitāšu klāstā. Projekta pamatā jau no paša sākuma ir bijusi līdzdalīga pieeja. Pētnieki un projekta partneri cieši sadarbojas ar dažādām iesaistītajām pusēm – praktiķiem, pašvaldības amatpersonām un kopienu pārstāvjiem –, lai apzinātu veselību un labklājību ietekmējošos faktorus specifiskām iedzīvotāju grupām un izstrādātu pielāgotus risinājumus. Projekta gaitā pieeja tikusi pilnveidota, balstoties uz katrā etapā iegūtajiem datiem, kā arī projekta komandas un plašākas sabiedrības sniegto atgriezenisko saiti. 
 
Šī gada pavasarī un vasarā zinātniskais institūts Baltic Studies Centre ciešā sadarbība ar Āgenskalna tirgus komandu aktīvi ievāca datus, lai novērtētu IN-HABIT finansēto un virzīto iniciatīvu ietekmi. Atskatoties uz dažādiem tirgū notikušiem pasākumiem un iniciatīvām, tika vērtēta kā tirgus teritorijas labiekārtošanas, tā arī sociālo inovāciju ietekme. Pētījumā tika izmantotas gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas metodes, tostarp tiešsaistes aptaujas, fokusgrupas diskusijas un līdzdalīgie novērojumi.  Veikto pētniecisko aktivitāšu galvenais mērķis bija analizēt, kā iedzīvotāji pieredz veselību un labklājību apkaimē savā ikdienas dzīvē. Salīdzinot jaunākos rezultātus ar sākotnējiem pētījuma datiem, kas tika iegūti 2021. gada nogalē, ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus un izvērtēt, cik lielā mērā izvirzītie mērķi ir sasniegti.  
 
Āgenskalna tirgus renovācija un ieviestie IN-HABIT risinājumi sniedz unikālu iespēju pētīt sarežģīto mijiedarbību starp materiālo vidi, sociāliem faktoriem, veselību un labklājību. Tikmēr galvenais izaicinājums, izvērtējot IN-HABIT projekta aktivitāšu ietekmi uz Āgenskalna tirgu un apkaimi, ir nošķirt IN-HABIT devumu no plašāka tirgus atjaunošanas projekta ietekmes, kā arī no citām pārmaiņām Rīgā. Pastāv arī praktiskie un metodoloģiskie izaicinājumi, piemēram, nopietnu problēmu rada dalībnieku pašatlase (no angļu val. self-selection bias) pētnieku rīcībā esošajos datos, kas var aizēnot dažus tirgus uztveres aspektus. Sarežģījumus sagādā arī grūtāk notveramu aspektu novērtēšana (piemēram, pārmaiņas kopienas dinamikā un sabiedrības saliedētībā). 
 
Tomēr, vērtējot IN-HABIT ietekmi caur īstenotajām fiziskajām un sociālajām inovācijām, var secināt, ka daudzfunkcionālais tirgus kopumā ir radījis vidi, kas veicina veselīgus un ilgtspējīgus uztura paradumus, sociālo saliedētību un integrāciju, kā arī ir padarījis apkaimi par pievilcīgāku vietu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā arī Āgenskalna viesiem.

 



Ieviesto fizisko un sociālo inovāciju virzieni Āgenskalna tirgū 

 
Apkopotie statistikas dati par šī gada periodu no maija līdz augustam parāda, ka apmeklētāju skaits ir pieaudzis kopš regulāru kultūras pasākumu ieviešanas. Turklāt gan aptauju, gan fokusgrupu respondenti dalījās ar novērojumu, ka tirgū biežāk sastopami cilvēki no citām pilsētas apkaimēm, kā arī ārzemju tūristi. 
 
Aina ir līdzīga, ja IN-HABIT veikto pasākumu ietekmi vērtē pēc piecām iekļaujošas veselības un labklājības dimensijām (subjektīvā labklājība, telpiskā un vides labklājība, sociālā labklājība, ekonomiskā labklājība un veselīgs dzīvesveids). Iegūtie dati liecina, ka ietekme kopumā ir bijusi pozitīva.  
   

Rezultātu pārskats par 2024. gada vasarā veiktajām tiešsaistes aptaujām par ietekmes virzieniem  

 
Tika identificēti arī aspekti, kuriem nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību turpmākajā darbā. Tiešsaistes aptauju un fokusgrupas dati atklāj, ka dažu iedzīvotāju grupu pārstāvji, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēki, izjūt tirgu kā mazāk pieejamu, ņemot vērā tādus faktorus kā piedāvāto pārtikas produktu cenas un kultūras un mākslas pasākumu klāsts. Līdzīgi, atsevišķi respondenti vērš uzmanību uz iespējamām pretrunām starp jauno tirgus formātu un tirgu kā vietu, kur galvenokārt pirkt un pārdot preces. Lai gan daudzfunkcionālais tirgus kopumā tiek novērtēts pozitīvi, iepriekš minētie aspekti rosina būtisku jautājumu, vai visiem ir vienlīdzīga piekļuve īstenoto risinājumu sniegtajiem labumiem. 
 
Kopumā secinājumi liecina, ka projekts ir pozitīvi ietekmējis Āgenskalna iedzīvotāju labklājību. Tomēr jāraugās, lai arī turpmāk Āgenskalna tirgū ieviestie risinājumi kalpotu un būtu pieejami pēc iespējas plašākām iedzīvotāju grupām. Visbeidzot, ir ļoti svarīgi ņemt vērā tirgus atjaunošanas projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo apkaimi plašākā mērogā. Lai gan provizoriskie secinājumi liecina par progresu projekta mērķu sasniegšanā, lai noteiktu konkrētākas saiknes un sakarības un IN-HABIT pasākumu ietekmi, ir nepieciešami turpmāki pētījumi ar precīzāku uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. 

Seko projekta aktivitātēm arī mūsu Facebook profilā vai Āgenskalna tirgus Facebook profilā.

*IN-HABIT ir Eiropas Komisijas “Apvārsnis 2020” programmas (Horizon 2020) projekts, kura mērķis ir nodrošināt iekļaujošus pasākumus veselības un labbūtības jomās četrās maza un vidēja lieluma pilsētās: Rīgā (Latvija), Kordovā (Spānija), Lukā (Itālija) un Nitrā (Slovākija).