KĀ IESAISTĪT STUDENTUS VIETU ATTĪSTĪBĀ?

Kā iesaistīt studentus vietu attīstībā? Kā atraisīt viņu potenciālu konkrētu attīstības risinājumu veidošanā vietās, teritorijās, uzņēmumos, pašvaldībās? Un ar to saistītais jautājums – kādas jaunas izglītības formas universitātes un pētnieciskie institūti varētu piedāvāt, lai iesaistītu studentus? BSC vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Tālis Tisenkopfs dalās pieredzē par studentu iesaisti IN-HABIT projektā augsta līmeņa ekspertu konferencē “Latvijas reģionu pārticība un ilgtermiņa attīstība”, kas notika Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē 2024. gada 1. novembrī.

Studentu loma inovāciju ekosistēmā

Es gribētu izvirzīt tēzi, ka studenti ir zināšanās balstītas attīstības virzītājspēks. Ne tikai investori, uzņēmēji, politiķi un zinātnieki. Mums jāprot studentus iekļaut un atraisīt kopējā inovāciju ekosistēmā. Studentiem, varbūt, nav pieredzes, praktisko zināšanu un naudas, lai uzreiz ķertos pie jaunu lietu radīšanas. Taču viņiem ir aizrautība, redzīgums, vēlme darīt un labi nodomi. Studentiem rūp ne tikai viņu personīgā, bet arī visas sabiedrības nākotne.

Studenti arvien ir devušies mācīties uz zinību centriem un pēc tam izklīduši atpakaļ uz vietām. Kā Tērbatas laikos. Taču mūsu augstākās izglītības mentalitātē ir dziļi iesakņojies 19. gadsimta priekšstats, ka studenti ir atsevišķi izglītojami indivīdi, kuriem dodama profesija un piešķirams grāds. Mēs neesam pietiekami novērtējuši studentus kā kolektīvu inovāciju spēku.

Izglītības un prakses apvienošana

Ir pienācis laiks augstskolās vairāk ieviest studiju formas, kas saista izglītību un praksi un dara to pāri disciplīnu robežām. Tās ir starpdisciplināras prakses, problēmu risināšanā balstīti projekti un līdzīgas mācību formas.

Šādās praksēs un projektos studenti no dažādu disciplīnu skatpunktiem sinerģiski pēta un risina kāda konkrēta uzņēmuma, pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas definētu problēmu un piedāvā risinājumus. Piemēram, sadarbojas ekonomikas studente, socioloģijas students, vides inženierijas studente, informātikas students, pārtikas tehnoloģiju studente un starptautisko attiecību students. Seši cilvēki grupā, seši papildinoši skatījumi, vienota analīze un vērtīgi piedāvājumi. Iespējams, ļoti inovatīvi un ārpus pierastā tverti.

Studentu iesaistes pieredze projektos

Minēšu divus piemērus. Viens piemērs ir no Latvijas Universitātes kursa “Ilgtspējīga attīstība”, kura docēšanā es piedalos. Šogad savas lekcijas aizstāju ar kursa projektu. Pieskaņoju to BSC īstenotajam Eiropas Savienības pētniecības programmas Apvārsnis projektam IN-HABIT – “Iekļaujoša veselība un labbūtība mazās un vidējās pilsētās” (granta līgums Nr. 869227). Palīdzēja tas, ka studentu projekts tika piesaitīts konkrētai vietai – Āgenskalna tirgum Rīgā ar tā daudzveidīgajām ekonomiskajām, sociālajām un kultūras aktivitātēm. Āgenskalna tirgus arī ir viens no projekta IN-HABIT dalībniekiem. Studentu uzdevums bija fokusēties uz tirgus vadības komandas un BSC pētnieku formulētu problēmu, izpētīt to un piedāvāt risinājumus. Studentiem izvirzītais jautājums bija – kādas inovatīvas partnerības un finanšu mehānismi varētu sekmēt Āgenskalna tirgus turpmāko darbību un vairotu pozitīvu ietekmi uz apkaimes iedzīvotāju veselību un labbūtību. Uzdevums var šķist sarežģīts, bet studenti ātri uztvēra būtību un ķērās pie lietas.

Projekta praktiskā īstenošana notika pa posmiem. Sākumā BSC pētnieki organizēja ievadlekciju, iepazīstināja ar IN-HABIT projektu un tā rezultātiem. Pēc tam notika ekskursija tirgū, kas ļāva iepazīties ar IN-HABIT aktivitātēm un problēmsituāciju uz vietas. Studenti sadalījās četrās grupās un konkretizēja projekta tēmu arī atbilstoši savām interesēm. Tika izstrādāts darba plāns un izvēlētas informācijas vākšanas un analīzes metodes, tādas kā tirgus apmeklējumi, līdzdalības novērojumi, intervijas ar tirgotājiem un apmeklētājiem, aptaujas, dokumentu analīze. BSC pētnieki un tirgus komanda arvien bija studentu rīcībā, ja bija nepieciešams padoms. Grupas strādāja patstāvīgi un ar solidāru atbildību. Projekta vidusposmā tika sarīkota kopīga tikšanās, lai pārrunātu progresu. Grupu saliedēšanā palīdzēja vakariņu gatavošana pavāra vadībā tirgus koprades virtuvē. Projekta noslēgumā katra grupa prezentēja pārskatu ar sekojošām sadaļām: pētītā problēma, identificētie risinājumi, ieteikumi, secinājumi. Novērtējumu pēc paritātes principa veica BSC pētnieki, tirgus pārstāvji un paši studenti. Studentu projektu rezultāti tālāk tiks izmantoti tirgus darbības uzlabošanai un IN-HABIT projekta nodevumu vajadzībām.

Studentiem šī pieeja patika, jo atšķīrās no tradicionālās auditoriju apmācības un deva jaunu pieredzi. Studenti saskatīja vērtību projekta sasaistē ar zinātnisku pētījumu un konkrētu tirgus attīstības iniciatīvu. Viņiem imponēja arī brīvība pašiem meklēt risinājumus. Grupas bija starpdisciplināras un starptautiskas, jo tajās darbojās ERASMUS apmaiņas programmas studenti no dažādām valstīm un studiju programmām. Šis bija pirmais kurss manā mūžā, no kura neatkrita neviens students.

Otrs piemērs ir no Vāgeningenas Universitātes Nīderlandē – kurss “Academic consultancy training”. Šis kurss piedāvā studentiem iespēju īstenot konsultāciju projektu sadarbībā ar ārēju pasūtītāju. Studentu grupas ar dažādu disciplināro un kultūras piederību darbojas transdisciplinārā veidā. Tas nozīmē, ka datu vākšanā un analīzē komandas apvieno dažādas akadēmiskās un praktiskās zināšanas. Galaprodukts ir akadēmisks konsultatīvs padoms un darbību ieteikums pasūtītājam, atbildot uz reālās dzīves vajadzību, vai arī izaicinājuma formulējums. Kursa norise ir līdzīga iepriekš aprakstītajam piemēram. Tikai Vāgeningenas Universitātes gadījumā pasūtītājs maksā aptuveni 1000 EUR par viena projekta īstenošanu. Daļa šīs naudas tiek nodota studentu rīcībā pētniecības vajadzību nodrošināšanai.

Kā iesaistīt studentus projektos?

Latvijas augstskolām vajadzētu vairāk iesaistīt studentus šādos praktiskos projektos, padarīt viņus par aktīviem inovāciju ekosistēmas dalībniekiem.

To var darīt dažādos veidos:

– ieviešot starpdisciplināras un transdisciplināras studentu prakses un projektus;
– aktīvāk izmantojot problēmu risināšanā balstītu apmācību;
– piesaistot studentu projektus pētnieciskajiem projektiem;
– sadarbojoties ar uzņēmumiem, pašvaldībām, pārvaldes organizācijām, pilsoniskām apvienībām studentu projektu realizācijā;
– izmantojot universitāšu tehnoloģiju pārneses centru, akseleratoru un citas inovāciju atbalsta infrastruktūras iespējas studentu projektu atbalstam;
– veicinot sadarbību programmu, fakultāšu, institūtu un universitāšu starpā.

Noslēgumā, studentu iesaiste reālu problēmu risināšanā sniedz vērtīgu pieredzi un veicina viņu spēju radīt praktiskus un inovatīvus risinājumus. IN-HABIT projekta piemērs parāda, kā šāda pieeja veicina studentu profesionālo izaugsmi, potenciāli radot jaunus veidus sabiedrības veselības un labbūtības veicināšanai.