Jaunieši par Āgenskalnu #3: Āgenskalns kā dabas pilsēta

Jaunieši par Āgenskalnu #3: Āgenskalns kā dabas pilsēta. Māra Jarmakoviča, Līna Liepa

Dabas pilsēta. Pilsēta ir cilvēka darbību veidots biotops, produkts un paradigma.

Biotops (grieķu  — ‘dzīve’ un τόπος (topos) — ‘vieta’) ir samērā viendabīga sauzemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.  Rīga un it īpaši Rīgas rajoni, tai skaitā, Āgenskalns, ir daļa no dabas pilsētas. Parki, koku alejas, apstādījumi un pilnīgi viss zaļums kā Āgenskalna apkārtnē, tā visā Rīgā norāda uz dabas klātesamību pilsētā. Āgenskalna tirgus ir viens no nozīmīgākajiem punktiem, kur lauku/dabas veltes satiek pilsētas iedzīvotājus un ļauj abām pusēm mijiedarboties. Cilvēciskā mēroga (cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums) saglabāšanas problemātika dzīvojamā apbūvē cieši saistīta ar dabas vides faktoriem. Tie veido vai neveido zināmu mājīgumu iekškvartālu dzīvojamā ārtelpā un uzskatāmi ilustrē  izteiktas vietējās kopienas tradīcijas.   

Āgenskalna apkaimē veidotie foto ar lielākiem vai mazākiem panākumiem  apliecina cilvēku centienus veidot komfortu sev apkārt ar dabas palīdzību/klātbūtni. Novērojama arī dabas vide, kurā dominē lieli koki. Zem lieliem kokiem augsne ir gan sausa, gan nabadzīga. Turklāt tur ir ļoti ēnains. Nav daudz augu, kam tas patiktu. 

Āgenskalna biedrībai un projektā ,,IN-HABIT” iesaistītajām/ ieinteresētajām personām ir iespēja virzīt ideju par iespēju  tuvināt apkaimes cilvēkus dabas procesu izpratnei, radot iespēju vērot un salīdzināt dabas procesu norisi augu/ skaistumaugu attīstības procesos. Praktiski tas izpaustos ka dārznieku darbnīcu un demonstrējumu pasākumi, daloties ar praktisku pieredzi, stādot, kopjot un parādot izaugšanas rezultātu.